Atskats uz spēli. Jūtas Jazz pret Denveras Nuggets. Rezultāts: 114:108
Mača zvaigznes
Pirmā zvaigzne: Donavans Mičels (Jazz)
Lai gan spēle tika iesākta gana pieticīgi, pirmajā ceturksnī
realizējot tikai vienu precīzu metienu, spēles turpinājumā Mičels, jeb Spaiders
(iesauka, kuru spēlētājs pats sev piedēvējis), kļuva par mača MVP. Pirmajā
puslaikā Jūta uguņoja no tālās distances, un šajā uguņošanā savu artavu deva
arī Donavans. Tuvojoties otrās ceturtdaļas noslēgumam, Mičels īsā laikā salādēja
trīs no trijiem izmestajiem tālmetieniem, kopumā, mačā realizējot 6 no 10
trīspunktniekiem. Arī caurgājienos Spaiders un viņa eurostep bija
neapturama kombinācija, neatkarīgi no tā, kurš spēlētājs bija sedzēja lomā. Lai
gan Donavana spēja gūt punktus un izkārtot ērtas situācijas komandas biedriem
vairs nav nekāds pārsteigums, negaidīta šķita tik veiksmīga spēle aizsardzībā.
Bloķēti metieni, pārķertās bumbas, skatītāju iesaistīšana spēlē, lai palīdzētu
izprovocēt Denveras kļūdu pie auta izspēles, turklāt tas viss spēles
izšķirošajās epizodēs. Nebūšu pārsteigts, ja Mičela rādītais sniegams janvārī
varētu tikt atzīts kā labākais starp visiem Rietumu konferences spēlētājiem. Veiksmi
treneriem un žurnālistiem, kuriem jāizvēlas zvaigžņu spēles dalībnieku sastāvi,
jo starp zvaigžņotajiem Rietumu konferences aizsargiem nu ir pieskaitāms arī Jūtas
uzbrukuma līderis.
Mičela performance
Otrā zvaigzne: Rūdijs Gobērs (Jazz)
Gobēra vērtība Jūtas uzvarās ir statistikas ailēs neizmērāma.
Jau tikai Rūdija reputācija vien pretspēlētājiem liek pieņemt sasteigtus lēmumus
uzbrukumā, izmetot ne tos pašus ērtākos metienus. To apliecināja arī šī spēle,
un nereti neērtās situācijās nonāca ne tikai tiešais pretspēlētājs Jokičs, bet
arī ārējās līnijas spēlētāji, kuru caurgājieni bieži beidzās ar sarežģītiem
flouteriem, nevis vieglu finišu groza tuvumā. Ņemot vērā, ka mača sākumā
savstarpējā konflikta dēļ no spēles tika izraidīts Deriks Feivors un Mails
Plamlijs, Denveras rindās neatradās neviens gana spēcīgs vīrs, kurš vienatnē spētu
tikt galā ar francūzi otrā laukuma pusē. Nuggets zonas aizsardzībai nācās
spēlēt nedaudz ciešāk ap soda laukumu un Gobēru, tādā veidā radot brīvākus
metienus Jūtas snaiperiem. Taču bieži vien arī pēc neprecīziem metieniem, bumba
nonāca Jūtas rīcībā vai izkrita cauri tīkliņam pēc pielabota metiena, jo Gobērs
saimniekoja zem Denveras groza, izcīnot 7 atlecošās bumbas uzbrukumā, no kurām
dažas bija ļoti būtiskas un izšķirošas uzvarētāja noteikšanai.
Trešā zvaigzne: Džej Krauders (Jazz)
Pieņemt lēmumu, kurš spēlētājs būtu pelnījis ieņemt trešās
zvaigznes godu bija sarežģīti`, taču ja uzvarošās komandas spēlētājs mača izšķirošās
ceturtdaļas ietvaros spēj realizēt divus trīspunktu metienus ar noteikumu
pārkāpumu (tiesa, otrajā piegājienā soda metiens netika realizēts), tad ir diez
gan grūti šo spēlētāju neatzīt kā vienu no labākajiem mačā. Krauders
nodrošināja arī to, lai mačā valdītu play off spēles atmosfēra, provocējot
pretiniekus un uzkurinot savus komandas biedrus.
Kraudera dunka Jokičam
Ēnas pusē
Ēna nr. 1: Džamals Marejs (Nuggets)
Viennozīmīgi, Marejs bija spēlētājs, kurš parādīja
visblāvāko sniegumu, neesot pat tuvu saviem vidējiem sezonas rādītājiem. Vien 9
punkti 11 izmestajos metienos ir vājš sniegums otrās spēcīgākās Rietumu komandas
vienam no līderiem. Diez gan daudz sanāca spēlēt pret Mičelu. Diemžēl jāsecina,
ka vismaz šajā spēlē, Marejs nespēja izrādīt pietiekamu konkurenci jaunajai Jazz
zvaigznei, zaudējot savstarpējā cīņā abos laukuma galos. Noteikti, ka nākamajā
tikšanās reizē, Marejam būs ko
Ēna nr. 2: Pols Milsaps (Nuggets)
Aplūkojot Milsepa karjeras kopējo rezumē, šķita krietni
savādi, ka četrkārtējs zvaigžņu spēles dalībnieks, kuram ir vērā ņemama pieredze
un panākumi izslēgšanas spēlēs, laukumā nebija pamanāms. Milsaps spēles
protokolā 18 nospēlētajās minūtes atzīmējoties vien ar 2 punktiem un 5 atlecošajām
bumbām. Slēdzot līgumu par 30 miljoniem sezonā, Denvera noteikti gaidīja
nedaudz lielāku pienesumu no šī veterāna šāda tipa spēlēs, kad kādam no
līderiem spēle nevedās un ir nepieciešams kāds, kurš spēj nest papildu
pienesumu komandas uzbrukumā.
Ēna nr. 3: Nikola Jokičs (Nuggets)
Zinu, ka kādam var šķist nesaprotami, kāpēc starp spēles
trīs nemanāmākajiem spēlētājiem būtu jāliek vīrs, kurš guva 28 punktus un
savāca 21 atlecošo bumbu. Taču statistikas ailēs ielūkojos tikai pēc spēles un
īsti nespēju noticēt tam, ka Jokičs savācis šādu statistiku. Skatoties spēli
šķita, ka Gobērs ir neitralizējis serbu un šajā duelī dominē, taču statistikas
ailes liek domāt pretējo. Jāatzīst gan, ka ceturtajā ceturtdaļā Jokičs veica
nelielu izrāvienu, gūstot 5 punktus pēc kārtas, un beidzot realizējot savu
pirmo un vienīgo realizēto trīspunktnieku no septiņiem mēģinājumiem, taču tā kā
visas spēles gaitā Džokers manā atmiņā nepalika ar pozitīvām darbībām, ar šo
izrāvienu bija par maz, lai es viņu ieceltu mača zvaigžņu statusā. Domāju, ka šī
ne tuvu nebija jaunā talanta labākā spēle.
Vienā teikumā
Vils
Bārtons (Nuggets) Spēlēja ar lielu enerģiju, kritiskos brīžos turēja
Denveru spēlē.
Gerijs
Hariss (Nuggets) Lai gan pēc traumas sadziedēšanas, taču ļoti pamanāms.
Grozam uzbruka ar labu precizitāti.
Rikijs
Rubio (Jazz) Pašā ievadā noteica spēles toni, uzbrūkot grozam nekļūdīgi un
gūstot 8 punktus pirmajās 5 minūtēs, tādējādi noņemot spiedienu no Mičela
pleciem.
Plamlija un Faivorsa saķeršanās
Secinājumi par Jazz
Jūta
ir komanda, kuras spēles izdevies redzēt visbiežāk, un no redzētā var secināt,
ka komandas sniegums uzbrukumā kļūst arvien stabilāks un kvalitatīvāks, par ko lielā
mērā jāpateicas Donavanam Mičelam. Ja komanda turpinās demonstrēt šādu sniegumu
un iztiks bez traumām, sezonas izskaņā Jazz vārdam vajadzētu būt 8 labāko Rietumu komandu pulkā, taču jāatzīst,
ka konkurence rietumos ir milzīga, un sezonas noslēgumā būs vismaz 3 komandas,
kuras būs palikušas ārpus izslēgšanas spēlēm, lai gan būtu pelnījušas tur atrasties.
Ņemot vērā, ka Jūtas panākumu atslēga ir spēle aizsardzībā, neviena komanda,
izņemot Goldensteitu, kurai varētu būt vienalga pret ko spēlēt, nebūtu priecīga
sastapt šo komandu izslēgšanas spēlēs.
Secinājumi par Nuggets
Lai gan
vairākiem Denveras līderiem spēle pārāk nevedās, skatoties uz komandas sniegumu
uzbrukumā šajā sezonā, var secināt, ka talants uzbrukumā ir pietiekams. Februārī
gaidāma arī Aizejas Tomasa atgriešanās, tāpēc būs interesanti pavērot, kas no
šī kādreizējā All Star spēlētāja palicis pāri. Taču viens ir skaidrs, ka Aizeja
komandas aizsardzību neuzlabos, kas ir lielākais Denveras klupšanas akmens. Bez
kvalitatīva aizsardzības tipa spēlētāja piesaistes, manuprāt, komandai varētu
būt sarežģīti tikt pārāk tālu izslēgšanas spēlēs, pat ja tiek saglabāta vieta
starp četrām labākajām konferences komandām. Taču ielūkojoties komandas
spēlētāju pieteikumā, komandas lielākie panākumi vēl varētu būt tikai priekšā, ņemot
vērā gados jauno sastāvu un to, ka starpsezonā komandai ir iespēja atbrīvot 30 miljonus
algu sarakstos, ja netiks pagarināts līgums ar Polu Milsapu. Vēl par X faktoru
var kļūt šogad datētais Maikls Porters Jr., kurš no top prospekta draftā
nokrita līdz Denveras izvēlei nopietnās muguras traumas dēļ.
HAWKS
|
CAVALIERS
|
ROCKETS
|
HEAT
|
THUNDER
|
KINGS
|
CELTICS
|
PACERS
|
BUCKS
|
SPURS
|
||
NETS
|
RAPTORS
|
||||
HORNETS
|
PISTONS
|
LAKERS
|
PELICANS
|
SUNS
|
|
WARRIORS
|
GRIZZLIES
|
KNICKS
|
BLAZERS
|
WIZARDS
|
Komentāri
Ierakstīt komentāru