Augstkalnes duelis: Jūtas Jazz (26-22) pret Denveras Nuggets (31-14)

Spēles norises laiks: 24.01.19 plkst. 5:30

Spēle, kuras ietvaros tiksies divu Amerikas kalnaināko štatu komandas, Jūtas Jazz un Denveras Nuggets. Lai gan abām pilsētām ir daudz līdzību, par līdzīgiem noteikti nevar nosaukt abu pilsētu basketbola komandu startus.

Džokers, sastāva dziļums un pašaizliedzība aizsardzībā.

Denvera jau no sezonas sākuma atrodas pašā Rietumu konferences virsotnē, ieņemot vietu tikai aiz čempioniem no Goldensteitas, kuri tika palaisti priekšā pēc kaunpilnās sagrāves ar vairāk kā četrdesmit punktu starpību, turkāt tas notika Nuggets fanu priekšā. Šī spēle Denverai kalpoja par labu paraugu, kādā līmenī komandai būtu jāspēlē, lai reāli pretendētu uz spēcīgākās komandas godu Rietumos. Taču neraugoties uz piedzīvoto mācību stundu, Nuggets visas sezonas garumā ir demonstrējuši teicamu un stabilu sniegumu, pelnīti atrodoties otrajā pozīcijā konferencē, kas ir pamatīgs lēciens komandai, kura pērnajā sezonā palika vienas uzvaras attālumā no iekļūšanas izslēgšanas spēlēs.  Denveras panākumu atslēga slēpjas vairākās komponentēs, taču kā nozīmīgākais faktors ir jāizceļ komandas līderis Nikola Jokičs. Septiņas pēdas garais serbu centrs ir ieviesis jaunu pozīcijas apzīmējumu- “pointcenter”. Iemesls tam ir Jokiča lieliskā spēja pārredzēt laukumu un apgādāt komandas biedrus ar neticamām piespēlēm, tādējādi kļūstot par īstu Džokeri Denveras uzbrukuma kāršu kavā.

Taču, lai lielisks piespēlētājs spētu nest All Star līmeņa rezultātu komandas sniegumā, apkārt ir jābūt labiem izpildītājiem, un šādi spēlētāji Denveras rindās ir pietiekami daudz. Neskatoties uz to, ka ilgstošu laiku traumēts bija starta piecinieka aizsargs Gerijs Hariss, vairākas spēles nācās iztikt bez Pola Milsepa, un Vils Bārtons aizvadījis vien tikai 6 spēles šajā sezonā, Denvera ir iztikusi bez kritumiem un garām zaudējumu sērijām. Par iemeslu kalpo tas, ka Nuggets jaunie spēlētāji, kā Hernagomezs, Maliks Bīzlijs un Monte Moriss, no soliņa sildītajiem un garbage minūšu spēlētājiem, ir pamatīgi progresējuši un nu, ir nozīmīgi puzles gabaliņi trenera Maikla Melona komandas kopējā spēles zīmējumā. Protams, jāizceļ arī komandas otrs rezultatīvākais vīrs, Džamals Marejs, kurš ir galvenais Denveras perimetra drauds un ball handlers attiecīgās situācijās.

 Lai gan komandas galvenais ierocis ir uzbrukums, tieši aizsardzība ir tā, kas piedzīvojusi progresu un nodrošinājusi stabilo komandas sniegumu. Ja salīdzina ar iepriekšējo sezonu, tad komandas rindās nav pievienojies neviens spēlētājs, kurš spētu radīt krasu pozitīvu iespaidu komandas aizsardzībai, taču tā ir progresējusi kopumā, kas ir viens no faktoriem, kāpēc Maikls Melons varētu būt viens no galvenajiem kandidātiem uz Coach of the year nomināciju sezonas noslēgumā.

Jokiča nozīme.

Aizsardzība - komandas mugurkauls, nestabils uzbrukums.  

Ja Denveras sezonas stāsta atslēgas vārds ir stabilitāte un vienmērīgs sniegums visas sezonas garumā, tad par otra stāsta varoni, Jūtas Jazz, var apgalvot tieši pretējo. Pēc pagājušās sezonas noslēguma, kad Jazz  un debitants, Donavans Mičels, pirmajā izslēgšanas spēļu kārtā apkaunoja Vestbruku, Džordžu, kā arī visu Oklahomas Thunder komandu, cerību latiņa uz šo sezonu komandai tika pacelta augstu. Sezonas ievadā šīs ekspertācijas netika sasniegtas, komandai rādot ļoti nestabilu un nepārliecinošu sniegumu. Uzvaras vijās ar zaudējumiem, komandas uzbrukums nevedās, un  vājā snieguma dziļākās dzīles  tika sasniegtas 50 punktu zaudējumā pret Dalasas Mavericks. Komanda ilgstoši mētājās Rietumu konferences padsmitajās vietās, taču tajā pašā laikā, izslēgšanas spēļu zona bija vien viena vai divu soļu attālumā. Uzvarot pēdējās 12 no 17 spēlēm, Jūta vajadzīgo soli uz priekšu ir spērusi, un ar vienu kāju atrodas uz šī izslēgšanas spēļu sliekšņa, šobrīd ieņemot 7. vietu Rietumu konferencē.

Galvenais, kas neļāva Jūtai krāt uzvaras tik ražīgi sezonas ievadā, bija nestabilais un nepārliecinošais sniegums uzbrukumā. Tam gan nebūtu jābūt pārāk lielam pārsteigumam, ņemot vērā, ka lauvas tiesa no uzbrukuma vezuma, ir jāvelk vēl tikai pagājušās sezonas debitantam un lielākajam pārsteigumam visā līgā, Donavanam Mičelam. Pēc tik spožas debijas un izrēķināšanās ar Thunder izslēgšanas spēlēs, Mičela vārds noteikti figurē kā pirmais Jazz pretinieku skautinga atskaitēs. Taču pēc sezonas ievadā piedzīvotajām neveiksmēm, šķiet ka Donavans ir atradis savu ritmu uzbrukumā, pirms divām nedēļām saņemot arī atzinību no līgas, Rietumu konferences nedēļas spēlētāja balvas veidolā. Šajā periodā Donavanam bija jākļūst arī par komandas saspēles vadītāju, jo traumu dēļ no sastāva izkrita abi šo pienākumu pildītāji, Rikijs Rubio un Dante Eksams.

Neskatoties uz to, ka komanda beidzot atradusi savu ritmu uzbrukumā, galvenā Jūtas identitāte ir aizsardzība, kas komandu nav pametusi visas sezonas gaitā, un nesusi nevienu vien uzvaru arī veiksmīgajā decembra spēļu nogrieznī. Galvenā pateicība un uzslavas, šajā sakarā, būtu jāvelta pagājušās sezonas labākajam aizsardzības spēlētājam Rūdijam Gobēram. Gobērs ir liels drauds jeb kuram pretinieku uzbrukumam. Centra spēlētājs, kurš ir izveicīgs un mobils, kā arī lieliski spēj izmantot  sava ķermeņa fiziskās īpašības un bloķēt pretinieku metienus, liek aizdomāties par lēmumu pieņemšanu uzbrukumā ne vienai vien līgas zvaigznei.

Iespējams, ka Jūtas spēlētāju rotācija nav tik plaša kā Denverai, taču Jazz rindās netrūkst meistarīgu spēlētāju, kuri trenera Snaidera rokās, ir atraduši sev piemērotāko lomu laukumā. Pienākumus segt pretinieku komandu perimetra līderus tiek uzticēti Džei Krauderam, Roisam O’Nīlam un austrālim Džo Inglsam. No šī saraksta, gan Krauderam, gan Inglsam ir uzticēta liela loma arī komandas uzbrukumā, pildot komandas snaiperu lomu kopā ar tikai sezonas gaitā iegūto Kailu Korveru, kurš ir kļuvis par gana būtisku komandas papildinājumu. Noteikti izceļams ir arī Deriks Feivors, kurš pilda spēka uzbrucēja funkcijas, kā arī cementē aizsardzību zem groza brīžos, kad Gobērts ir devies laukuma malā.

Gobera labākās epizodes 6 spēļu uzvaru sērijā

Duelis, kam pievērst uzmanību.

Interesanta varētu izvērsties cīņa starp diviem Eiropas milžiem, Jokiču un Goberu. Abu spēles stili un spēcīgās puses ir diametrāli pretējas, kas šo cīņu padara vēl nepgrognozejamāku. Redzēsim, kas laukumā dominēs vairāk, Jokiča uzbukums, vai Gobera aizsardzība.