Neattaisnoto cerību spēle. Filadelfijas 76ers pret Minesotas Timberwolves. Rezultāts: 149:107.

Ja naktī uz otrdienu, īsts vārtu birums tika piedzīvots NHL spēlēs, tad NBA grozi ko līdzīgu pieredzēja nakti vēlāk. No sešām spēlēm trijās uzvarētāju komanda guva vairāk kā 140 punktu, iztiekot bez spēles pagarinājuma. Tā nu sanāca, ka visrezultatīvāko maču aizvadīja Filadelfija, gūstot 149 punktus. Pēdējo reizi šādu punktu ražu 76ers spēlētāji spēja savākt pirms 29 gadiem. Diemžēl Minesota pat tuvu nespēja būt tik rezultatīva, tāpēc manas cerības uz episku cīņu līdz pēdējai sekundei izpalika, un pirmo reizi, no pirmās līdz pēdējai svilpei, skatījos spēli, kuras gala rezultāta starpība sasniedza 42 punktus.

Neko daudz neliekuļot un nepārspīlējot, liktās cerības uz interesantu un sīvu cīņu parvērtās par vilšanos. Vienīgā reize visu 48 minūšu laikā, kad Minesota atradās mača vadībā, bija pēc pirmā precīzā metiena spēlē. Turpinājumā, gaidītā intrigas liesmiņa tika apdzēsta ļoti ātri. Jau otrās ceturtdaļas ievadā rezultāta starpība bija izaugusi līdz 20 punktiem, un puslaika sirēnai skanot, Filadelfija jau bija paguvusi gūt 83 punktus, kamēr Minesotai par 25 mazāk. Lai gan NBA redzētas vēl neticamākas atspēlēšanās, šis nebija tas gadījums, un pēc trīs spēlētām ceturtdaļām pēdējās neskaidrības par mača uzvarētāju tika nogludinātas.

Nezinot to, kā spēle noslēgsies, mača pats sākums varētu attaisnot sākotnējās cerības uz divu jauno supertalantu kvalitatīvu un spraigu dueli. Mača ievadā Džoels Embīds un Karls Entonijs Tauns kopā savāca 10 no abu komandu pirmajiem 12 gūtajiem punktiem. Taču ja vēl neskaita epizodi trešajā ceturtdaļā, kad abi spēlētāji apmainījās ar precīziem trejačiem, potenciālais duelis beidzās tā īsti nesākoties, un Embīds dominēja visa mača garumā.

Spēles apskats

Filadelfijas “lielā trijnieka” hierarhija 

Runājot par Embīdu, tad spriežot pēc šajā mačā redzētā, Embīds ir pārliecinoši pirmā opcija Sixeru uzbrukumā. Nieka 27 minūtēs, Embīds savāca double double, turklāt gūstot 31 punktu. Tas arī škiet loģiski, jo lielākā daļa uzbrukumu tika virzīti caur Embīdu groza apakšā, kas šī brīža NBA, nav tas tipiskākais spēles stils. Taču Filadelfijai ši taktika strādā, jo Embīdam piemīt visas nepieciešamās meistarības komponentes, lai īstenotu šādu spēles plānu sekmīgi. Neskatoties uz viņa spēju dominēt groza apakšā, viņa artilērijā ir arī labs trīs punktu metiens, kas Džoelu padara vēl universālāku un pretiniekiem neprognozējamāku. Taču būtiski, ka Džoels gūst ne tikai punktus, bet ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem Filadelfijas aizsardzībā. Par to liecina kaut vai Taunsa atstāšana uz 13 punktiem, un daudzu žurnālistu vēlme, Embīda vārdu piesaukt sarunās starp Defensive player of the year potenciālajiem kandidātiem.

Otrais numurs, Filadelfijas spēlētāju sarakstā, noteikti ir Bens Simons. Brīžos, kad Embīds pameta laukumu, kontroli pār spēli pilnībā pārņēma Simons. Varbūt, ka situācija būtu citādāka pret labāku aizsardzības komandu, taču uz  Minesotas fona, nevienā mirklī nevarēja izjust Simonsa metiena neesamību. Šķiet, ka treneris Brauns beidzot nolēmis izmantot Simonsa daudzpusību, izmantojot viņu gan saspēles vadītāja pozīcijā, gan kā spēka uzbrucēju. Spēlējot pret ex Sixeru Šariču, Simons, kā spēka uzbrucējs, izskatījās ļoti pārliecinoši.

Bieži ir dziedēts apgalvojums, ka apvienojoties trīs zvaigznēm vienā komandā, vienam no trim nākas upurēt lielu daļu no savas ierastās spēles, lai komanda izcīnītu panākumus. Šajā trio šī loma, vismaz pagaidām, atvēlēta Džimijam Batleram. Šī bija otrā Sixeru spēle, ko redzēju šajā sezonā, un izskatās, ka Batlers no galvenā ball handlera Minesotā, Filadelfijas rindās līdzinās vairāk role playeram, kurš par galveno komandas opciju uzbrukumā kļūst vienīgi tad, ja laukumā nav Simons un Embīds. Izmestie 10 metieni no spēles runā paši par sevi. Batlers tiešām laukumā nebija tik pamanāms kā ierasts, taču negribētu teikt, ka tas ir slikti. Ja viņš spēs samierināties ar sev atvēlēto lomu, pildot norādījumus, ko prasa treneris Brauns, tad 76ers var kļūt tikai labāki. Taču skaidrs ir viens, brīžos, kad līdz spēles beigām būs palikušas vien dažas sekundes, un uzvarai būs nepieciešams viens precīzs metiens, 80% gadījumu bumba, un iespēja izšķirt spēles uzvarētāju, būs Batlera rokās.

Nesaprotamā Minesota 

Stabilitāte noteikti nav T-Wolves stiprā puse. Skatoties šo maču, likās diez gan neiespējami, ka aptuveni pirms nedēļas, šī pati Minesota, šādā pašā sastāvā, spēja pieveikt OKC Thunder, turklāt Viginsam gūstot 40 punktus. Šķita, ka pēc visas drāmas ap Batleru un viņa izteikumiem pirms aizmainīšanas, Viginsam un Taunsam būtu jābūt gataviem cīnīties par katru laukuma centimetru, apgāžot bijušā komandas biedra izteikumus, taču notika pretējais. Abas jaunās potenciālās līgas zvaigznes pazuda pilnībā, parādot praktiski neko no sava iespējamā potenciāla. Mirkļos, kad Viginsam bija iespējas spēlēt viens pret viens ar Batleru, bumba tika piespēlēta kādam citam. Arī līdz Taunsam bumba ceļu atrada reti, un visa mača gaitā vien 10 izmesti metieni. Komandas pirmajai uzbrukuma opcijai tas ir krietni par maz, lai cerētu kaut vai cīnīties par uzvaru.

Vienīgais T-wolves spēlētājs, kuru pēc šādas sagrāves būtu iespējams kaut nedaudz izcelt, ir Deriks Rouzs, kurš mačā iesaistījās no rezervistu soliņa, un savos pirmajos četros uzbrukumos bija nekļūdīgs, trāpot arī metienus no distances. Runājot par metieniem no distances, tad šīs pārmaiņas ir milzīgas. Spēlētājs, kurš savas karjeras laikā trīs punktu metienus realizējis mazāk kā 30% gadījumos, šobrīd to dara ar 45% precizitāti, starpsezonā pilnībā mainot savu metienu tehniku. Šķiet, ka arī fani to ir novērtējuši, un 2011. gada MVP šobrīd atrodas otrajā vietā All Star fanu balsojumā starp Rietumu aizsargiem, piekāpjoties tikai Stefanam Karijam.

Secinājumi par 76ers

Lai Filadelfija spētu cīnīties par spēcīgākās Austrumu konferences komandas godu, ir jāsakrīt vairākām lietām. Pirmkārt, visiem spēlētājiem jāspēj sadalīt un pieņemt savas lomas laukumā, neradot iekšējus konfliktus un iespējas mēdijiem uzburt jaunus virsrakstus. Otrs nosacījums, padarīt komandas rezervistu soliņu nedaudz pieredzes bagātāku. Lai gan starta pieciniekā jau atrodas Rediks un Čandlers, kuriem uzticēti komandas snaiperu pienākumi, pirms trade deadline būtu nepieciešams papildināt sastāvu ar vēl kādu universālu snaiperi, kura pienākumos varētu būt ne tikai punktu gūšana, bet arī spēle aizsardzībā. Spēlētājs, kurš iespējams, šo lomu varētu pildīt, varētu būt Kents Beizmors no Atlantas Hawks, taču tas ir tikai mans viedoklis, domājot par spēlētājiem, kuri ir pieejami maiņu darījumiem. Nākamajās 12 spēlēs Filadelfijas pretinieki būs teju visas Rietumu augšgala komandas, kā arī tiešās konkurentes Austrumos. Bilance, ar kādu  Sixeri spēs pabeigt šo spēļu sēriju, lielā mērā parādīs komandas izredzes pavasarī.

Secinājumi par Timberwolves

Atskatoties uz Minesotas Timberwolves rezultātiem, var secināt, ka tie ir tik pat nestabili, kā komandas līderu sniegums. Pēc vienas redzētas spēles negribētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus par jauno treneri Rajenu Sandersu, taču nez vai viņš ir nākamais Breds Stīvens, kā daudzi to apgalvo. Par Minesotas uzbrukumu, nevarīgāka izskatījās tikai komandas aizsardzība, par ko noteikti liela daļa vainas jāuzņemas galvenajam trenerim. Šis spēles elements gan noteikti uzlabosies līdz ar Kavingtona atgriešanos sastāvā, taču īsti neticu, ka Minesota vēl ilgi spēs turēt līdzi cīņā par Rietumu astotnieku.

Spēles raksturojums vienā epizodē

HAWKS	CAVALIERS	ROCKETS	HEAT	THUNDER	KINGS
CELTICS	MAVERICKS	PACERS	BUCKS	MAGIC	SPURS
NETS	NUGGETS	CLIPPERS	T-WOLVES	76ERS	RAPTORS
HORNETS	PISTONS	LAKERS	PELICANS	SUNS	JAZZ
BULLS	WARRIORS	GRIZZLIES	KNICKS	BLAZERS	WIZARDS